Katrai koku sugai ir sava raksturīgā vainaga forma un dabīgais izmērs, kuru koks sasniedz. Tomēr ir situācijas, kad ārējo apstākļu kopuma rezultātā kokiem veidojas nesamērīgi lieli sānzari, vairākas konkurējošas galotnes, kalst zari, tiek dzīti „stresa zari”, kuri sabiezina koka vainagu. Ir arī citas problēmas, kurām būtu jāpievērš uzmanība, ja gribam, lai mūsu kokiem ir ilgs mūžs.
     Sauso zaru izzāģēšana – Iemesli kāpēc kokiem veidojas sausie zari var būt dažādi. Visbiežāk iemesls ir gaismas vai barības vielu trūkums.Tad koks no zariem atbrīvojas dabīgā veidā. Otrs biežākais iemesls ir traumēta sakņu sistēma. Saknes vairs nespēj apgādāt visu koku ar barības vielām, tāpēc koks sāk kaltēt zarus, lai taupītu enerģijas un barības vielu resursus. Kaut gan zaru kalšanas process ir diezgan lēns, ieteicams regulāri veikt koku apsekošanu un sauso zaru izzāģēšanu.
     Vainaga retināšana – galvenais uzdevums ir izzāģēt zarus, kuri pārāk sabiezina koka vainagu. Izretinot koka vainagu, uzlabojas vēja caurlaidība un gaismas nodrošinājums. Retinot koka vainagu nav vēlams izzāģēt vairāk kā 15 % no tā apjoma. Vainaga retināšana ir vienīgais koku kopšanas veids, kurā netiek mainīta koka forma un izmēri.
     Vainaga samazināšana – šī procesa rezultātā tiek samazināts koka vainags, cenšoties saglabāt koka dabisko formu. Zari tiek īsināti, ievērojot pareizus zaru griešanas un īsināšanas principus. Vainaga samazināšanas rezultātā nedrīkst būt izgriezts vairāk kā 20% no lapu virsmas.
     Vainaga pacelšana – tiek veikta apakšējo zaru nozāģēšana vajadzīgajā augstumā. Galvenokārt šo darbu veic, lai koki netraucētu gājēju vai transporta kustību, veidojot gājēju un transporta ceļu profilus. Gājēju profils tiek veidots 2,5 m augstumā un ceļu profils 4,5 m augstumā.

Atceries!
Svarīgi ir ievērot pareizus koku kopšana principus un katras koku sugas atšķirīgās īpatnības, kā tās reaģē uz apgriešanu!
Uztici darbu koku kopšanas speciālistiem!